Kalna iela 19

1. ü      1866. gadā Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija, tās vajadzībām uzcēla ēku Kalna ielā 19.
   ü      1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu.
   ü      ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola.
   ü      1906. gadā tika atļauts mācības noturēt vācu valodā, un 21. augustā no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. Skolas direktors bija R.Holmanis (1867– 1928). Viņš bija ne tikai atzīts pedagogs, bet arī aktīvs kultūras dzīves veidotājs Kuldīgā.
   ü      ģimnāzijas zālē regulāri notika izglītojoši priekšlasījumi.
   ü      1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai.
   ü      No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. Izcilo pedagogu un mākslinieku A.Megņa, K.Eglīša, J.Bīnes u.c. vadībā varēja apgūt prasmes rokdarbu, keramikas, grāmatsiešanas nodaļās (1952.g. skolu pārcēla uz Liepāju).
   ü      Pēc tam sekoja Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola, 3. astoņgadīgā skola
   ü      no 1977. gada – Kuldīgas vakarskola un visbeidzot – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas nodaļa.
   ü      Logi ēkā ir restaurēti. Bēniņos šogad visas koka konstrukcijas piesūcinātas ar ugunsdrošu šķīdumu.
   ü      01.04.1987. Iesniegts projekts – sabiedriskās tualetes. Projektētājorganizācija - LSPR Komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūts.
   ü      01.04.1984. Iesniegts projekts (Akcepta Nr. 20) Sabiedriskās tualetes. Projektētājorganizācija – LSPR Komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūts „latkomunprojekt”.
   ü      30.05.1987. Iesniegts projekts (Akcepta Nr. 134) Kuldīgas vakara vidusskolas malkas šķūnis. Projektētājorganizācija – Kuldīgas rajona arhitekta projektēšanas birojs, projekta vadītāja I. Cīrule.
   ü      03.12.1999. Iesniegts projekts (Akcepta Nr. 122) Auditoriju savienošana un sienas nojaukšana ēkā.Projekta vadītājs J. Pommers.
   ü      26.08.1999. veikta telpu renovācija – kafejnīca.
   ü      17.05.2000. veikta ēkas renovācija.
   ü      ēkā atrodas vietējās no zīmes nekustamais mākslas piemineklis – durvju komplekts, gatavots 19.gs.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. pirmdiena, 29 augusts 2005

   54. stāsts. ēka Kalna ielā 19 Zinību nams 1866. gadā Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija, tās vajadzībām uzcēla ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas Kurzemes. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības noturēt vācu valodā, un 21. augustā no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. Skolas direktors bija R.Holmanis (1867– 1928). 17. un 18. augustā notika uzņemšanas eksāmeni. Iestājoties skolā, bija jāiesniedz potēšanas un kristāmzīme, kā arī liecība no iepriekšējās skolas. Mācību maksa bija 80 rubļi trīs zemākajās klasēs, bet augstākajās – 100 rubļi. Bija jāmaksā arī 5 rubļi iestāšanās nauda. Vairāk nekā divdesmit piecus gadus ģimnāziju vadīja teoloģijas maģistrs R.Holmanis. Viņš bija ne tikai atzīts pedagogs, bet arī aktīvs kultūras dzīves veidotājs Kuldīgā. Pateicoties viņam, pilsētas rātsnama zālē notika pirmās mākslas izstādes, sniedzot ieskatu Baltijas mākslinieku veikumā. Viņš aicināja uz Kuldīgu ievērojamus mūziķus, kas bieži vien viesojās arī viņa namā. ģimnāzijas zālē regulāri notika izglītojoši priekšlasījumi. Vecāko klašu audzēkņi veidoja pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 3. kolonnu un, atskanot trauksmes zvaniem, drīkstēja steigšus pamest skolas ēku, lai dotos uz ugunsgrēku. Cits ne mazāk svarīgs pienākums bija mīt ērģeļu plēšu paminas Sv. Katrīnas baznīcā dievkalpojumā. Tuvīnā pils parka nogāzēs ziemā varēja vizināties ar ragaviņām, bet pie Dīķu ielas tika ierīkota slidotava. Par kārtību tajā un iespēju padzert siltu tēju gādāja ģimnāzijas audzēkņi. Slidotavu izmantoja gan ģimnāzisti, gan pieaugušie. Labos laika apstākļos nedēļas nogalē varēja slidot mūzikas pavadībā. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. Arī pēc Otrā pasaules kara nams joprojām tiek izmantots skolu vajadzībām: no 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. Izcilo pedagogu un mākslinieku A.Megņa, K.Eglīša, J.Bīnes u.c. vadībā varēja apgūt prasmes rokdarbu, keramikas, grāmatsiešanas nodaļās (1952.g. skolu pārcēla uz Liepāju). Pēc tam sekoja Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola, 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada – Kuldīgas vakarskola un visbeidzot – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas nodaļa. Gaisotne rosina mācīties Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Kuldīgas filiāles ēkā vienmēr bijušas izglītības iestādes. Šķiet, ka mājas sienas uzsūkušas vairāku paaudžu zinību alkas un arī tagad gaisotne rosina mācīties. Tam piekrīt arī filiāles vadītāja Ruta Karloviča. „Mēs ēkas saglabāšanā esam ieguldījuši lielu artavu. Šogad remonts izmaksāja vairāk nekā 9000 latu, pagājušajā gadā arī tikpat, bet tad, kad ēku stīpojām, izmaksas bija ārkārtīgi lielas. Ja studentu skaits mazinātos, augstskola noteikti nebūtu ieinteresēta ieguldīt tik lielu naudu, bet pagaidām mēs attīstāmies, un studentu katru gadu ir vairāk, ceturtdienās un sestdienās auditorijas ir pārpildītas,” saka R.Karloviča. Saskaņā ar līgumu augstskola šajās telpās var atrasties līdz 2022. gadam, slēgt apakšnomas līgumus un pieaicināt citas augstskolas, piemēram, Rīgas Tehnisko universitāti un Liepājas Pedagoģijas augstskolu. Tātad te pamazām veidotos augstākās izglītības centrs. R.Karloviča izrāda telpas, koridorus un aizgūtnēm stāsta, kas jau izdarīts un cik daudz vēl jāpaveic. Remontējot ēku, jāatceras, ka tā ir vēsturiska un tās veidols jāsaglabā. Piemēram, nomainot bojātās flīzes ieejas hallē, jaunās pēc veco parauga tika izgatavotas Brocēnu rūpnīcā, turklāt tās tika speciāli vecinātas, virskārta nevienmērīgi noberzta, lai nomainītajās vietās grīda neatšķirtos no vecās. Vienā auditorijā tika ielikti iekšējie pakešlogi, tomēr tos nācās izņemt un restaurēt vecos. Jau 90. gadu vidū tā sākusi plaisāt. Komunālprojekta ekspertīze parādīja, ka māja šķeļas, jo pamatus bojā gruntsūdeņi un notekūdeņi no Rumbas ielas. Tika nolemts ēku sastīpot. „Pēc tam māja iekārtojās stīpās, sakustējās un atkal parādījās plaisas. Pirmās reaģēja krāsnis, tāpēc bijām spiesti pāris nojaukt un ielikt krāsniņas Jotul,” stāsta vadītāja. Pagalma puses pagrabos ir keramikas darbnīca, bet lielākā daļa kreisā spārna pagrabu ļoti sen aizbērti. Logi ēkā ir restaurēti. Bēniņos šogad visas koka konstrukcijas piesūcinātas ar ugunsdrošu šķīdumu. Tā vajadzētu apstrādāt visas koka detaļas. Katru gadu remonts tiek paredzēts vietā, kas izskatās visbriesmīgāk. Tagad kārta pienākusi otrajam stāvam, pagaidām izremontētas divas auditorijas. Tur vēl arvien var redzēt tipiskas padomju laika klases ar virsapmetuma elektroinstalāciju un apaļo krāsni. Varbūt vērts vienu tādu auditoriju saglabāt kā vēstures liecību. Iveta Grīniņa

2. 

3.