Kalna iela 21

1. ü      ēka Kalna ielā 21 kādreiz piederējusi galdniekam Jozefam Reimanim (minēta jau 1900. gadā, savukārt 1929. gada Kuldīgas kalendārā rakstīts, ka ēka pieder mantiniekiem).
   ü      Nelielajā koka namiņā darbojušies vairāki fotogrāfi: vispirms Aleksandrs Andrejevs (īsu laiku ap 1900. gadu), pēc viņa Kārlis Ede. K.Edes fotodarbnīca pastāvējusi no 20. gadsimta sākuma līdz Pirmajam pasaules karam.
   ü      Kuldīgā, Kalna ielā 20, 1875. gadā fotogrāfa darbību uzsāka Juliuss Gesau.
   ü      Vecās fotodarbnīcas vietā uzcelts pilnīgi jauns nams. Sākotnēji bija iecere atstāt neskartu vecās ēkas fasādi, to saglabājot un nostiprinot.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. Kuldīgas dārgumi...

    

   pirmdiena, 12 septembris 2005

   55. stāsts. ēka Kalna ielā 21 Reimaņa nams ēka Kalna ielā 21 kādreiz piederējusi galdniekam Jozefam Reimanim (minēta jau 1900. gadā, savukārt 1929. gada Kuldīgas kalendārā rakstīts, ka ēka pieder mantiniekiem). Nelielajā koka namiņā darbojušies vairāki fotogrāfi: vispirms Aleksandrs Andrejevs (īsu laiku ap 1900. gadu), pēc viņa Kārlis Ede. K.Edes fotodarbnīca pastāvējusi no 20. gadsimta sākuma līdz Pirmajam pasaules karam. Fotogrāfa M.Zingberga vārdu varam lasīt uz vecā dēļa jaunā nama fasādē virs loga. Tā kā par minētajām personām pagaidām nav nekādu sīkāku ziņu, tad nedaudz par fotogrāfijas vēsturi. 1829. gadā Francijā uz desmit gadiem tika noslēgts kontrakts starp Šaloņā dzīvojošo žozefu Niseforu Njepsu un parīzieti Luiju žaku Mandē Dagēru par to, ka viņi abi darbosies kopā, lai pilnveidotu Njepsa atklāto metodi dabas attēlu fiksēšanai, neizmantojot mākslinieku. 1839. gadā Dagērs Anglijā izņēma patentu par attēlu iegūšanu. Par pirmo fotogrāfiju jāuzskata 1826. gadā Njepsa uz alvas un svina sakausējuma plates iegūtais attēls. Njepsa un Dagēra izgudrojums deva iespēju ar fizikāli ķīmiska procesa palīdzību nostiprināt optisko attēlu uz materiāla virsmas. Uzņēmīgi ļaudis šo izgudrojumu sāka aktīvi izmantot. Pirmās fotogrāfijas sauc par dagerotipiem. 1842. gadā Bodo de Grandīni Rīgā, Jēkaba ielā, atvēra pirmo dagerotipu darbnīcu. 19. gadsimta otrajā pusē Rīgā jau darbojas ievērojams skaits fotogrāfu. Kuldīgā, Kalna ielā 20, 1875. gadā fotogrāfa darbību uzsāka Juliuss Gesau. Vietā jauna māja Vecās fotodarbnīcas vietā uzcelts pilnīgi jauns nams. Sākotnēji bija iecere atstāt neskartu vecās ēkas fasādi, to saglabājot un nostiprinot. Taču acīmredzot siena nebija labi nostiprināta un kādā naktī sagruva. Nu jaunās mājas fasādē par senajiem laikiem liecina tikai viena detaļa ar uzrakstu. Aldis Orniņš, kādreiz pilsētas galvenais arhitekts, atceras, ka ēka jau gadu desmitiem bijusi avārijas stāvoklī, faktiski grausts, kaut gan, viņaprāt, kaut ko saglābt vajadzēja. Jauno ēku projektējis arhitekts Juris Andersons. Tās īpašnieks ir Reinis Vīcups, viņš to iznomā, bet apsaimnieko Silvija Vīcupa. Viņa ir ļoti apmierināta ar māju, un uzskata, ka tā labi iekļaujas vecpilsētā. Silvijas kundze atceras arī veco ēku. Vismaz 30 gadu tā nav bijusi apdzīvota un bijusi nožēlojamā stāvoklī. Iveta Grīniņa

2.