Baznīcas iela 17

1. ü      Nams celts 17.gs. un piederējis Kuldīgas birģermeistaram Stafenhāgenam.
   ü      1701. gada rudenī, Lielā Ziemeļu kara laikā, zviedru karaspēks tik pamatīgi izdemolēja Kuldīgas pili, ka karalim Kārlim XII, 170.2 gada 17. janvārī ierodoties pilsētā, nebija iespējams pilī apmesties, tāpēc viņš uzturējās Stefenhāgena namā. No tā laika nama vestibilā redzama sienā iebūvēta lāde, kuru zviedru karalis tur atstājis.
   ü      1921. gadā šeit atradusies J. Kammera galdnieka darbnīca.
   ü      1931. gadā namā bijusi ebreju krājaizdevumu kase un L. Juškēvica ieroču tirgotava.
   ü      Pašlaik ēkas pirmajā stāvā atrodas O. Rudovska IU „Pie Oskara” – audio- video centrs.
   ü      ēkas Durvju komplekts (izgatavots 19. gs. I p.), lāde, kas atrodas ēkas kāpņu telpā, (18.gs. II p.) un logu komplekts (18.gs. b.) atzīti par vietējas nozīmes mākslas pieminekļiem;
   ü      1998.04.02. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Interjera skice veikalam- birojam” un projekta vadītājs E. Ozoliņš. Arhīva nr109;
   ü      Tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Arhitektūras piemineklis dzīvojamā ēka”, projektētājorganizācija Latvijas PSR Kultūras ministrijas Kultūras pieminekļu restaurēšanas projektēšanas kantoris un projekta vadītājs G. Jansons. Arhīva nr 1074;
   ü      2002.02.13. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Cokolstāva telpu renovācija”, projektētājorganizācija SIA „Linde N”, projekta vadītājs A. Krastiņš un pasūtītājs IU „Arktika G”. Akcepta nr 9 un arhīva nr 1601;
   ü      1996.06.28. tika iesniegts projekts ar nosaukumu „Cokolstāva pārbūves projekts”. Arhīva nr 1063;
   ü      1982. gadā tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Dzīvojamā ēka – arhitektūras piemineklis”, kuru izpildīja Latvijas PSR Kultūras ministrijas kultūras pieminekļu restaurēšanas projekēšanas kantoris. Nr.p.k. 9 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);
   ü      2005.04.04. tika izstrādāts skiču projekts ar nosaukumu „Kāpņu telpas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija”, kuru izpildīja arhitektoniskās izpētes grupa un pasūtītājs Kuldīgas pilsētas Dome. Nr.p.k. 41 (skiču projekti 2006 – arhitektoniski makslinieciskas izpētes);

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

1. Birģermeistara Stafenhāgena nams

    

   pirmdiena, 19 jūlijs 2004

   32. stāsts. ēka Baznīcas ielā 17. Šim koka namam ir trīssimt gadu, un tas saistīts ar leģendu, ka 1702. gadā Lielajā Ziemeļu karā no 8. līdz 24. janvārim šeit uzturējies zviedru karalis Kārlis XII. Tā kā seno ordeņa pili zviedru karaspēks bija izpostījis, karalim naktsmājas deva Kuldīgas birģermeistars Vīnholds Mumme. Nama koridorā iebūvētu, vēl šodien var apskatīt milzu koka lādi, ko esot atstājis Kārlis XII. Tālajā ceļā viņam droši vien vajadzēja daudz mantu. Reizēm šo mēdz dēvēt par karaļa naudas lādi, taču tās parasti nebija tik lielas un tika gatavotas no dzelzs. Tirgotājs Ernsts Kristians Stafenhāgens dzimis 1765. gadā Ventspilī, Kuldīgas pilsoņu sarakstā uzņemts 1794. gadā. Pēc gada Kurzemes un Zemgales hercogiste pievienota Krievijai. Bet 1796. gada 16. jūlijā Kuldīgā notika jaunas rātes vēlēšanas. Par pilsētas galvu kļuva Johans Frīdrihs Betihers, par pirmo birģermeistaru – Johans Dītrihs Razevskis, par otro – E.K.Stafenhāgens, kurš amatā nav ilgi. Tā kā Krievijas cars Pāvels I ar 1796. gada ukazu Kurzemē atjaunoja veco Satversmi, nākamā gada 1. februārī atsāka darbu vecā rāte. Hennigs grāmatā par Kuldīgu raksturojis E.K.Stafenhāgenu kā īstu patriotu un kaislīgu vēstures liecību pētnieku un kolekcionāru. Viņi abi mēģinājuši sakārtot pilsētas arhīva dokumentus, kuri lielā nekārtībā mētājušies vecā rātsnama bēniņos. No 19. gadsimta beigām nama īpašnieks bija Hermanis Goldbergs, kurš šeit ierīkoja ziepju fabriku. Māja ar lādi Zviedrijas karaļa Kārļa XII lāde, kas atstāta Banīcas ielā 17, rosina daudzu kuldīdznieku un tūristu interesi. Baiba Bumbule šeit dzīvo jau kopš 1949. gada, kad piedzimusi, vecāki – kopš 1944. gada. Viņa stāsta, ka mājā joprojām ir manteļskurstenis. Kādreiz te bijuši vairāki dzīvokļi, tagad vairs tikai pieci. Senākos laikos mājā mituši daudzi bērni. Mazā Baiba spēlējusies lielajā koridorā un plašajos bēniņos kopā ar citiem. Tas bijis ļoti aizraujoši. „Bēniņos spēlējāmies ar bumbu. Grīda bija diezgan šķirbaina, dažas vietas līdz galam neizbūvētas. Vienreiz bumba paslīdēja zem dēļiem, nevarējām to vairs dabūt un sākām ļoti raudāt,” viņa atceras. Baibas tētis bijis liels grāmatu cienītājs, viņš bērniem Tolstoja pasakas lasījis, sēžot pie plīts kādā pirmā stāva dzīvoklī. „Kad vecāku nebija mājās, gājām ciemos cits pie cita, lasījām grāmatas un rotaļājāmies. Man palikušas siltas un jaukas atmiņas par to laiku,” stāsta kundze. B.Bumbulei bēniņos ir stelles, uz kurām kādreiz tiek noausts kāds mazs gobelēns. Kuldīgā bijušajā astoņgadīgajā skolā rokdarbus mācījusi skolotāja Elizabete Pučkare. Iespējams, viņas iespaidā un arī tāpēc, ka vecāki vēlējušies, Baiba studējusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā rokdarbu un aušanas nodaļā. Pabeigusi to, strādāja sadzīves pakalpojumu kombinātā. Tā bijusi pirmā un vienīgā darba vieta. Tūristu uzmanību mājai piesaistot vecā lāde. „Bieži ienāk un jautā, kāpēc šī lāde ir šeit, tad arī pastāstu. Viņi domā, ka visa māja ir kā muzejs, vēlas nākt arī dzīvoklī,” stāsta iemītniece. Skolas laikā kopā ar citiem bērniem vēlējusies to atvērt un paskatīties, kas iekšā. Kādreiz lāde bijusi vaļā, tagad priekšā atslēdziņa. „Tā vienmēr bijusi tukša. Varbūt ļoti, ļoti sen tiešām kaut kas glabāts. Es ticu, ka Zviedrijas karalis atstājis kādas lietas lādē, bet tās ātri pazudušas,” spriež B.Bumbule. Namā esot diezgan grūti dzīvot. Augšstāvā nav tualetes, 80. gadu sākumā solīts, ka būs ūdens, bet nav joprojām, malka jānes no pagalma. Ziemā diezgan auksti. Nams nav kapitāli remontēts: kāds ir tagad, tāds bijis arī pirms vairākiem desmitiem gadu. 70. gados pirmajā stāvā, vietā, kur vairs sen nav dzīvokļu, atradusies mākslinieku darbnīca, vēlāk sēklu inspekcija. Deviņdesmitajos Zaueram bijis saimniecības preču veikals. Ināra Cērmane, video un audio nomas Pie Oskara darbiniece, stāsta, ka ēka izskatās diezgan žēlīgi: „Bieži šeit ved tūristus un rāda Zviedrijas karaļa lādi, bet iekštelpās nepatīkama tualetes smaka.” Nams ir privatizēts, bet to apsaimnieko pilsētas dome. Katru mēnesi tiek maksāta nauda, ko ārienes sapošanai neizmantojot. Citi iedzīvotāji sūkstās tikai par to, ka nav ūdens. Jo esot jauki dzīvot vēsturiskā mājā. Ilze Eida