Arh.Nr.33 izstrādāta29,04,1983
Izpēte veikta 2009. gadā
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
Arhiva No 50
izstrādāta 1990.g
izstrādāta 1990.g
Briest jauns strīds ap dzirnavām
|
trešdiena, 01 februāris 2006
|
Kultūras ministre un Kuldīgas vecpilsētas patronese Helēna Demakova pirmdien kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāju Juri Dambi iepazinušies ar Kuldīgas pils dzirnavu stāvokli un nolēmuši ierosināt valsts kultūras pieminekli atsavināt. Valsts pieminekļu aizsardzības likums paredz iespēju tiesas ceļā atsavināt objektu, kas netiek pienācīgi uzturēts. Tiesa, par Kuldīgas pils dzirnavām no valsts budžeta nāksies maksāt justīcijas noteikto taisnīgo atlīdzību. Ja ministres nodoms tiks īstenots, tā būs pirmā reize, kad privātīpašniekam tiesā tiek atsavināts pienācīgi neaprūpēts valsts kultūras piemineklis. Kuldīgas dome ieceri atbalsta Pašvaldība ir gatava līdzdarboties, lai pils dzirnavas Baznīcas ielā 36 ātrāk tiktu atsavinātas īpašniecei Arianai Haitovai, norāda domes priekšsēdis Edgars Zalāns. īpašnieku nerūpēšanās par ēku ne tikai grauj pieminekļa stāvokli, bet arī apdraud cilvēku dzīvību, jo īpašumā vēl ietilpst dīķis ar Latvijā augstāko – Alekšupītes – ūdenskritumu un tiltu pār to. „Diemžēl Latvijas likumi nav pašvaldību pusē. Mūsu rīcībā nav līdzekļu, lai reāli ietekmētu privātīpašniekus, kuri īpašumu nesakārto. Vienīgā iespēja, kā sodīt šādus cilvēkus, – rakstīt administratīvos protokolus, no kuriem nav grūti izvairīties.” E.Zalāns uzskata, ka īpašnieki, kuri neuztur kārtībā valsts kultūras pieminekli, būtu jāapliek ar lielu nodokli. Dzirnavas nav vienīgais grausts Pils dzirnavas privātās rokās nonāca denacionalizācijā. Kuldīgas vecpilsētā šis nav vienīgais grausts, par kuru saimnieki pēc tā atgūšanas nerūpējas. Par šiem īpašumiem netiek maksāts nodoklis, jo kadastrālā vērtība vairumā gadījumu ir tuvu nullei, norāda E.Zalāns. Pašvaldība aizvadītajā vasarā ieguvusi projekta naudu, par kuru tika stiprinātas konstrukcijas, lai apstādinātu ēkas sabrukšanu. īpašniece sākusi ar dokumentu sakārtošanu A.Haitovas pilnvarotā persona advokāte Anita Kovaļenko uzskata, ka ažiotāža ap dzirnavām sacelta politisku motīvu dēļ. Viņasprāt, kultūras ministre sarosījusies, jo tuvojas Saeimas vēlēšanas. „Prezidentes pils Rīgā arī iet postā. Kāpēc par to neviens neuztraucas"” A.Kovaļenko uzskata, ka īpašniecei grūti ko pārmest, jo īpašumu nesen – tikai pagājušajā vasarā –, pārvarot birokrātiskus šķēršļus, izdevies ierakstīt zemesgrāmatā. „Tikai no tā brīža īpašniece varēja sākt rīkoties, iesniedzot domē būvniecības pieteikumu, lai saņemtu projektēšanas uzdevumu,” uzsver advokāte. Viņasprāt, ierēdņi, slēpjoties aiz birokrātiskām prasībām, A.Haitovu pat kavējuši restaurāciju sākt laikus. īpašumu atgūst sliktā stāvoklī Dzirnavas patiesi ir uz sabrukšanas robežas, atzīst A.Kovaļenko, bet atgādina, ka padomju vara tās nacionalizējusi labā stāvoklī, 40 gadus dzirnavās darbojusies metālapstrādes darbnīca, nepārtrauktā kalšana namam par labu nenāca. Dzirnavu saimniece cer iesaistīt ārzemju investorus, kuri būtu gatavi ieguldīt 4 – 5 miljonus latu biznesa un atpūtas centra izveidei. A.Kovaļenko neslēpj, ka īpašniece atteikusi investoru piedāvājumu ierīkot tur spēļu klubu. *** Uzziņai Kuldīgas pils dzirnavas uzceltas uz 13. gadsimta nocietinājuma torņa mūra pamatiem. ūdenskritums te ratu griezis jau kopš 15. gadsimta. Vecā ēka nav saglabājusies, jo hercogistes laikā tai vairs nevarēja atrast nomnieku. Ilgāku laiku dzirnavas dokumentos netika pieminētas, bet 1807. gadā uzcelta jauna ēka klasicisma stilā. Tad arī uzbūvēts pirmais priekštecis tagad bojāgājušajam pēdējam koka ratam, kura milzīgie izmēri pārsteidza visus. Dzirnavas arhitektūras piemineklī darbojas līdz 1961. gadam. Metālapstrādes cehs Alekšupītes malā vecajās dzirnavās atradās kopš 1948. gada, smēdē ratus un ragavas kaluši seši cilvēki. Pagrabos vēl aizvien redzamas velves ar aizmūrētām ejām no 13. gadsimta, kad te bijis pils nocietinājums. 20. gs. 60. gados te ievācās sadzīves pakalpojumu kombināts, paplašinot metālapstrādes cehu. |
Brūk kultūras piemineklis
|
piektdiena, 04 aprīlis 2003
|
Valsts nozīmes kultūras piemineklis, bijušās dzirnavas pie Alekšupītes Baznīcas ielā 36, draud sabrukt. Plaisas palielinās, ēka grimst Situācija namā, ko šobrīd no īpašnieces Arianas Haitovas nomā SIA Metālapstrāde, apdraud strādājošo dzīvību, jo mājas daļa pamazām slīd Alekšupītes virzienā, skaidro Kuldīgas domes būvvaldes vadītāja Ineta Butāne. Pa sienas plaisām sūcas ūdens. Ir aizdomas, ka tas skalo pamatus. Ja tā turpināsies, ēkas daļa var iebrukt. Pirms 15 gadiem uz plaisām uzliktas ģipša markas, lai noteiktu, vai sprauga palielinās. Kuldīgas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes inspektors Uldis Bukāts, apskatot ēku, konstatējis, ka tā patiešām grimst, vietām plaisas palielinājušās par 0,5 cm. Noliktava virs Alekšupītes vairs nav aktīvi lietojama. Lai saglabātu ēku, tajā nekavējoties jāiegulda apmēram 30 tūkstoši latu, uzskata U.Bukāts. Vispirms jānostiprina pamati pagrabā. Nekas nav darīts kopš 1940. gada Civillikums nosaka, ja par būvi, no kuras draud briesmas, pastāv īpašuma tiesību strīds, tad briesmu novēršanas soļi nekavējoties jāveic ēkas valdītājam. ēku A.Haitova atguvusi tikai 1999.gadā, īpašums vēl nav iereģistrēts Zemesgrāmatā, tāpēc nav korekti viņai pārmest, ka māja nolaista, uzskata viņas pārstāvis, jurists Regnārs Jansons. Turklāt bijušajām dzirnavām kā arhitektūras piemineklim ir apgrūtinājums, to nevar izmantot, kā ienāk prātā. No 1940.gada ēkas stāvokļa uzlabošanai nekas neesot darīts, ilgstoši tur atradusies ražotne, kurai darbojoties, senā celtne bojāta. Visticamāk, ka pēc dokumentu sakārtošanas īpašniece centīsies māju pārdot, sacīja R.Jansons. Interese jau esot, investīcijas mājā varētu svārstīties ap miljons latiem, lēš jurists. Bez elektrības un siltuma aizies postā ātrāk SIA Metālapstāde īpašnieks Arnolds Piziks skaidro, ka bīstamajā pusē atrodas noliktava un cilvēki tur staigā reti. Ja visu izvāks, atslēdzot elektrību un siltumu, mājas daļa sabruks ātrāk nekā saudzīgi izmantojot. Plaisas sienā esot jau no 20. gadsimta 80. gadiem. Ražotne vēsturiskajā ēkā bijusi jau kopš 1948. gada, atceras A.Piziks. Viņš šaubās, vai māju kāds gribēs pirkt, tajā neesot ne ūdensvada, ne kanalizācijas. SIA Metālapstrāde pakāpeniski pārcelsies uz telpām bijušajā pienotavā Mucenieku ielā 9. Alekšupīte – bez dzirnavām" „Būtu žēl, ja sabruktu viens no 13 valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem Kuldīgā. Alekšupīte un Ventas krasts bez dzirnavām nav iedomājami,” uzskata I.Butāne. ēka vēl glabā senus noslēpumus: vecos dzirnavu ratus un malšanas sistēmu. Šobrīd galvenais ir atbrīvot daļu telpu, kas ir vissliktākajā stāvoklī, un pārtraukt tās lietot drošības dēļ. |
Dzirnavas ar dīķi un māju – viens īpašums
|
trešdiena, 05 janvāris 2005
|
Viena adrese – Baznīcas iela 36 – turpmāk būs īpašumam, kas sastāv no 4040 m2 zemes, darbnīcām, dzirnavu ratu telpas ar šķūni, kā arī dzīvojamajai ēkai Kalna ielā 24. Tā Kuldīgas dome balsojusi, vadoties pēc tiesas lēmuma par Arianas Haitovas īpašuma tiesībām. Domnieki decembra sēdē izteica cerību, ka brūkošais valsts nozīmes kultūras piemineklis – bijušās dzirnavas pie Alekšupītes – ne tikai būs ierakstītas zemesgrāmatā, bet arī drīz tiks sakārtotas, tostarp kārtībā uzturēts dīķis, par kuru līdz šim rūpējās pašvaldība. |
Dzīve namā bez gādīga saimnieka
|
trešdiena, 09 novembris 2005
|
Aija Kupela ir izmisusi, ka viņas ģimenei gadiem ilgi nākas dzīvot saimnieka mājā, par kuru neviens neliekas ne zinis. ēka atrodas ekskluzīvā vietā vecpilsētā, blakus vecajam ķieģeļu tiltam, iepriekš tās adrese bijusi Kalna ielā 24, bet tad nams apvienots ar īpašumu Baznīcas ielā 36. „Arī par to uzzināju tikai tad, kad pasts sāka pienākt uz jaunu adresi,” skaidro Aijas kundze. „Saimnieku neesmu nekad redzējusi, laiku pa laikam mainās viņa uzticības personas, kam maksājam īres naudu. No pagājušā gada novembra arī šī vienīgā saite ir pārtrūkusi, neviens pie mums nav nācis un naudu iekasējis,” stāsta sieviete. Bet vēl vairāk viņu satrauc, ka mājai tek jumts, nav ūdensvada un kanalizācijas. „Tuvākie pumpīši ir Policijas un Dīķa ielā, tādēļ dzeramo ūdeni vedam kannās, arī elektroinstalācija ir stipri novecojusi, ja divi kaimiņi reizē ieslēdz elektrisko tējkannu, gaisma pazūd. Mājai steidzīgi būtu vajadzīgs remonts,” uzskata iemītniece. Viņa uzņēmusies neformālā apsaimniekotāja pienākumus. „Nevarētu dzīvot, ja ietve pie nama būtu neslaucīta, to daru gan es, gan mans vīrs.” Viņa izsaukusi arī skursteņslauķi, lai iztīra dūmvadu, bet tas atteicies uz jumta kāpt, jo veco dakstiņu klājums vairs neesot drošs. „Tā nu dzīvojam ugunsbīstamos apstākļos vairākus gadus.” Arī vienīgais elektrības skaitītājs esot uz viņas vārda, tad nu reizēm esot grūti vienoties: cik katrs no četriem īrniekiem elektrību patērējis. īpašums Baznīcas ielā 36 pieder ārzemēs dzīvojošai Arianai Haitovai. Pēc tiesas lēmuma mantiniecei pieder ne tikai dzirnavas (bijušais metālcehs), bet arī nams, kura adrese iepriekš bijusi Kalna iela 24 un dzirnavu dīķis. Šobrīd īpašnieces pilnvarotā persona ir Marks Krāmers, Kurzemnieks uzzināja domē. Ilze Dambīte |
Panāks, ka maksā, vai atsavinās
|
pirmdiena, 07 maijs 2007
|
Ja citas metodes nelīdzēs, tiks rosināta tiesvedība – tā nosprieduši Kuldīgas domnieki, diskutējot, kā rīkoties ar pašvaldības pārdoto nekustamo īpašumu, ja pircējs nepilda saistības.
Dome atzina, ka Kuldīgā izveidojusies nelabvēlīga situācija ar īpašniekiem piederošajiem graustiem, jo netiek ievērots līgums par rekonstrukcijas un būvniecības sākuma un beigu termiņu. Janvāra beigās par pieciem objektiem, arī rīdziniekam Uģim Taboram un deputātam Meinardam Mētelim piederošajiem, rakstīts akts, pircējiem nosūtīta brīdinājuma vēstule, kā arī rēķins par līgumsoda samaksu. Nevienā gadījumā sods labprātīgi maksāts netiek, tāpēc deputāti uzdeva juristiem sākt tiesvedību par līguma atcelšanu vai naudas piedziņu, ja vienošanās nav panākama. Pie ēkām, kas ir avārijas situācijā vai nav sakoptas, minētas arī vecās dzirnavas Baznīcas ielā 36, nepabeigtā daudzdzīvokļu māja Gravas ielā 3, bijusī dzīvojamā māja Liepājas ielā 3a, ēka Kalna ielā 18, šķūnis Policijas ielā 6a u.c. Starp uzmanības lokā nonākušajām vietām ir arī domei piederošās un Kuldīgas komunālo pakalpojumu (KKP) apsaimniekotās. M.Mētelim par īpašumu Ventspils ielā 11 jāmaksā 14 000 latu sods. Deputāts sēdē uzstājās ar runu, ka īpašums nodots nesagatavots un no īrniekiem neatbrīvots, ka viņš nevēlas būt bargais saimnieks, kurš strīdas ar īrniekiem: „Neko nedarīšu, līdz domes darbinieki netiks ar viņiem galā.” Līdzās M.Mētelim pārdotajiem ēkas pamatiem uz viņa zemes patvaļīgi uzcelti vairāki šķūnīši, kas būtu nojaucami. Juriste Vineta Petrika aizrādīja, ka M.Mētelim visu neskaidro vajadzējis uzzināt līdz īpašuma izsolei. Domes priekšsēdis Edgars Zalāns atzina, ka problēma ir: teritoriju nododot un pieņemot, to nav ņēmusi vērā nedz pašvaldība, nedz jaunais īpašnieks. Tomēr līgums pircējam ir saistošs. „Tagad tas ir Meinarda Mēteļa īpašums, un viņam ir tiesības šķūņus nojaukt, bet Kuldīgas komunālajiem pakalpojumiem jāraugās, kur cilvēkiem likt malku.” Deputātam tika atgādināts: lai nonāktu līdz būvniecībai, jānokārto daudzi dokumenti. Domes mērķis nav tiesāties, bet gan panākt pilsētā kārtību, diskusiju beidza E.Zalāns. |
© Kuldīgas novada pašvaldība, 2022